IMŪNSISTĒMAS SLIMĪBAS

Imunitāte (lat. Immunitas – brīvs no kaut kā) – Organisma neuzņēmība attiecībā pret slimību ierosinātājiem vai noteiktām indēm. Plašākā nozīmē tas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka organisma iekšējās vides pastāvību un  organisma adaptāciju apkārtējā vidē. Imunitātes jēdziens ir cieši saistīts ar brīvības izpratni. Filozofija, virzoties brīvības izpratnē, nonāca līdz objekta un subjekta pilnīgai integrācijai. No cīņas par neatkarību no apkārtējās sabiedrības ar tās likumiem, sludinot egoistiskas intereses līdz integrācijai sabiedrībā un subjekta brīvības uztveri, kas balstīta uz dabas un sabiedrības attīstības likumu apzināšanos. No personīgām interesēm un norobežošanos līdz altruismam, integrācijai sabiedrībā, vienotībai. Tā „brīvība no” transformējās „brīvībā ar”. Filozofijas jēdzienu attīstībā var izsekot tendenci uz svešdabīgā samazināšanos, pateicoties vienotībai. Laikā, kad attīstījās brīvības jēdziens, paplašinājās arī priekšstats par imunitāti. Ja imunoloģijas pirmsākumos mediķi attīstīja infekciozo imunoloģiju, tad vēlāk pētījumi noveda līdz transplantatīvajai imunoloģijai un autoimūno reakciju atklāšanai. Parādījās tolerances jēdziens (sapratne, antigēnu nepieņemšana). Tika noformulēta hipotēze par imunitātes specifiku, par limfu sistēmas šūnu spēju atšķirt „savējo” no „svešā”, kas kļuva par vienu no mūsdienu imunoloģijas centrālajiem postulātiem. Arvien biežāk ar to sāka apzīmēt ģenētiskās kontroles mehānismus, organisma iekšējās vides pastāvību, kopējās adaptācijas sindroma izpausmes. Izšķir iedzimto un iegūto imunitāti. Epidemioloģijā eksistē arī kolektīvā imunoloģija.

Mūsdienu zinātne universoloģija piedāvā daudz plašāku imunitātes koncepciju, saistītu ar adaptācijas procesiem. Imūnsistēma palīdz adaptēt apkārtējo vidi organisma iekšējai videi, tā ir saikne starp ārējo un iekšējo, starp individuālo un sabiedrisko. Kā arī spēja adaptēties sabiedrībā. Ja cilvēks dzīvē ieņem savu vietu un ir noderīgs apkārtējiem, tad viņš jūtas pārliecinoši, ir vesels un laimīgs.

Viens no nepieciešamākajiem adaptācijas noteikumiem ir sociālā individualizācija – savu spēju aktualizācija sabiedrībā, savu talantu realizācija, sava darba nepieciešamības formēšana. Aizņemot svešu vietu, neapzinoties savu aicinājumu, cilvēks rada sev apkārt pastāvīgas konfliktu situācijas. To var salīdzināt ar iekaisumu – patoloģisku audu reakciju uz svešķermeni. Audi tādā veidā reaģē uz patogēnā faktora negatīvo ietekmi, mēģinot izolēt agresoru un izvadīt to no organisma. Tieši tāpat apkārtējā pasaule atbild uz dezadaptēta cilvēka postošām darbībām. Tad arī notiek, ka „visi apkārt ir cietsirdīgi, agresīvi”, „neviens neizrāda pretimnākšanu”, „palīdzību nesagaidīsi”. Vientulība – kā neizbēgamas sekas egoismam.

Tāpēc nākamais obligātais adaptācijas noteikums ir integrācija. Katrā cilvēkā sākotnēji ielikta tieksme uz vienotību. Par cik katrā cilvēkā atrodas gan sievišķais, gan vīrišķais – iekšējā polarizācija piesaista mums to partneri, kurš vairāk par citiem atbilst mūsu iekšējai būtībai, lai kompensētu trūkstošās īpašības tālākai attīstībai. Un šī likumsakarība attiecas ne tikai uz attiecībām starp dzimumiem, bet uz jebkurām citām partnerattiecībām.

Polarizāciju un tendenci uz vienotību var saskatīt visos dzīves līmeņos : atomu, molekulārajā, šūnu, sociālajā, sabiedriskajā, kosmiskajā u.t.t. Tieši tāpat ir organismā – imūnšūnu reakcija ar antigēniem rada imūnos kompleksus, kas neitralizē svešķermeņu ietekmi organismā. Organisms var izmantot šos svešķermeņus, atbrīvoties no tiem vai  sākt ar tiem cīņu. Imūnsistēmas slimību psiholoģiskie iemesli ir tieši saistīti ar dezadaptācijas dažādām formām. Traucējumi, kas rodas cilvēka un pasaules psiholoģiskās  adaptācijas rezultātā, izpaužas dažādi :

  1. dažādu formu psiholoģiskās aizsardzības veidā;
  2. kā psihosomatiskās saslimšanas;
  3. kā psihiskie stāvokļi. Psiholoģiskā aizsardzība – neapzināts pašapmāns ar mērķi saglabāt savu dvēseles miera stabilitāti, kad tā nav apdraudēta. Psiholoģiskā aizsardzība ir attaisnojama, kad ir nepārvarami psihes traumatiski apstākļi, kad ir nepaciešamas un bezizejas situācijas. Jo zemāks ir adaptācijas līmenis, jo biežāk  tiek izmantota psiholoģiskā aizsardzība.

AIZSARDZĪBAS MEHĀNISMI

RACIONALIZĀCIJA – savu domu, darbības, zemapziņas stimulu attaisnošana. Bieži tas palīdz saglabāt pašcieņu, izbēgt no atbildības un vainas apziņas.

PROJEKCIJA – personīgo vēlmju, bažu un baiļu piedēvēšana citiem.

NOLIEGŠANA – tieksme neuzskatīt par reāliem sev nevēlamus notikumus. No tā izriet dažu nepatīkamu notikumu aizstāšana ar izdomātiem.

IZOLĀCIJA – tā ir sevis norobežošana no psihes traumējošas situācijas, tādu notikumu redzējumā sevi aizstāt ar citiem.

SUBLIMĀCIJA – agresīvu enerģiju un libido pārslēgšana uz strīdu, spēlēm, darbu, radošo darbību. Sublimācijas  mehānisms ir visas radošās darbības pamats.

IDENTIFIKĀCIJA – sevis identifikācija ar citu cilvēku, kuram piemīt tās īpašības, kuras trūkst pašam.

Ieslēdzot psiholoģisko aizsardzību, cilvēks labāk aizsargā sevi no slimībām, tā izdzēš iekšējo konfliktu, bet pie tam katastrofāli palēlinās personības attīstība. Tāpēc konstruktīva attieksme pret slimību ir vajadzīga pasaules uztveres daļa. Slimības globālā, filozofiskā sūtība ir nevis sods, bet kā iespēja caur ciešanām pacelties jaunā dzīves kvalitātē. Apkārtējā pasaule – tas ir spogulis , kas demonstrē mūsu slēptos motīvus. Notikumi un apstākļi palīdz atklāt neatrisinātās problēmas, labāk izzināt sevi un pārveidot iekšējo pasauli, atrast apslēptās vēlmes un centienus.

IMUNITĀTES   PATOLOĢIJA

ALERĢIJA – tā rodas tur, kur eksistē bailes no dzīves dažādās tās izpausmēs. Nedrošību kompensē agresija, kuru cilvēks visbiežāk neapzinās un tā nonāk fiziskajā ķermenī. Kā rezultātā organisms reaģē ar imūno agresiju. Alerģija reizēm var pāriet  autoimūnā slimībā – agresijā, vērstā pašam uz sevi, kas apdraud dzīvi.

AUTOIMŪNĀS SLIMĪBAS – organisma imūnsistēmas agresijas izpausme pret savām šūnām. Autoagresijas psiholoģiskais ekvivalents ir ārdoša urķēšanās sevī, sevis noniecināšana, sava „ES” nepieņemšana. Tas ir, kā iekšējā konflikta starp egoismu un altruismu, atspulgs. Sociālā vidē autoimunitāte izpaužas kā jebkādas postošas darbības kolektīva iekšienē, kad  kāds no dalībniekiem cenšas sakūdīt, izsaukt strīdu starp pārējiem, virzot darbību nevis uz vienotību, bet uz dalīšanu. Kā autoagresijas piemēru sabiedrībā var nosaukt  pilsoņu karus, valsts iekšējos konfliktu, kad agrāk tuvi cilvēki nogalina viens otru kādas idejas vārdā.

IMŪNDEFICĪTA SLIMĪBAS – Ja cilvēks ilgu laiku dzīvo ar iekšējo nesaskaņu pašam ar sevi, apspiežot savus centienus un pārdzīvojumus, sākas depresija – imunitātes novājināšanās psihiskais pamats. Pastāvīga cīņa ar sevi ved pie spēka zuduma, novājina imūno aizsardzību, izsauc imūno nepietiekamību.

AUDZĒJI – to veidošanās saistīta ar imūnsistēmas specifiku. Šūnas pārstāj identificēt  slimās vēža šūnas kā svešķermeni, tā kā notiek gēnu ekspresija. Vīrusa ģenētiskā informācija, nokļūstot šūnas genomā, var tikt nodota tālāk šūnām – pēcnācējiem, mainot to programmu.

TONZILĪTS  – rīkles limfaudu un mandeļu iekaisums. Kakla iekaisums – nevēlēšanās norīt, ielaist sevī apkārtējo pasauli – asociējas ar Ego izpausmi cilvēkā, tiekšanos dominēt, būt līderim. Psihologi atzīmē, ka angīnas bieži izpaužas kā sekas zemapziņas protestam pret sociālām prasībām – nevēlēšanās apmeklēt bērnu dārzu, skolu, darbu.

Tātad – imunitātes patoloģija saistīta ar adaptācijas un harmonisku attiecību ar apkārtējo vidi traucējumiem, kuru pamatā ir bailes. Bailes – zemapziņas tieksme izbēgt no apkārtējās pasaules radītas pretestības, vēlme vairīties no šķēršļiem un grūtībām, kas ir cilvēka darbības un attīstības neiztrūkstoši pavadoņi. Galvenais faktors baiļu pārvarēšanai ir drosme. Drosme – īpašība , pateicoties kurai, var radoši, apzinoties prasības, iet pa harmoniskas attīstības ceļu. Drosme – tā ir gatavība darbībai, pārdzīvojumiem, polemikai ar realitāti ; gatavība uzņemties atbildību un, tātad, iemantot vairāk brīvības.

AROMATERAPIJA

Aromaterapiju plaši izmanto saaukstēšanās un infekcijas slimību ārstēšanā. Aromātiskās eļļas lieto kopā ar piedevām – galvenais saglabāt devas un proporcijas.

ANGĪNA

  1. Aromātisko eļļu maisījumu ar dezinficējošām īpašībām izsmidzina telpā, kur atrodas slimnieks, ik pēc stundas – izšķīdiniet 15 – 20 pilienus tējas koks ēterisko eļļu, 30 pil.eikalipta eļļas 100 ml tīra spirta, visu saskalot.
  2. Telpu dezinfekcijai izmanto aromalampu ar citrona vai eikalipta eļļām.
  3. Skalošana. Vienā ēdamkarotē silta piena izšķīdiniet 4 pil. citrona, ģerānijas vai citronmētras eļļu. Maisījumu sajaukt ar glāzi silta ūdens. Skalot kaklu ik pēc stundas.
  4. Kompreses. 50 ml spirta sajauc ar 4pil.piparmētru, 2pil. ingvera, 2 pil. baltegles eļļas. Vates – marles kompresi ar šo maisījumu turēt uz kakla 30 – 40 minūtes.
  5. Sajauciet 1 tējkaroti kanēļa ar 1 ēdamkaroti medus. Iegūto maisījumu lēni laizīt no sudraba karotes. Ļoti labi noņem kakla pietūkumu.
  6. Mandeles smērē ar smiltsērkšķu eļļu 3 – 4 reizes dienā.
  7. Angīnas laikā slimo kaklu izdziedināt var, paņemot vienu krustnagliņu un košļāt, cik ilgi var.

TONZILĪTS

  1. Komprese. Uz vilnas drēbes uzziest medu, tam virsū biezā kārtā uzbērt kanēli un ingveru, uzlikt uz kakla, turēt 2 stundas. Kompresei piemīt sildošs efekts.
  2. Skalošana. Vienā silta ūdens glāzē ieber pus tējkarotes kanēļa vai ingvera, skalo kaklu 4 -5 reizes dienā.
  3. Kāju pēdas sasmērēt ar baltegles vai ciedra eļļu, un ierīvēt to ādā. Pēc tam uzvilkt kokvilnas zeķes, bet tām virsū  – vilnas zeķes.

FARINGĪTS

  1. Skalošana. 4 pilienus salvijas vai mirtes ēteriskās eļļas sajauc ar 1ēdamkaroti silta piena, maisījumu izšķīdina glāzē silta ūdens. Skalo kaklu 4 – 6 reizes dienā. 2 pil.citrona eļļas, 3 pil.piparmētras eļļas šķīdina glāzē silta, nedaudz sālīta ūdens. Skalo kaklu ik pēc 2 stundām.
  2. 8 pil.persiku eļļas, vai4 pil.citronu, vai 4 pil.eikalipta eļļas sajauc ar 1 ēdamkaroti augu eļļas un smērē ar vates tamponu kaklu ar šo maisījumu.

LARINGĪTS

  1. Inhalācijas. 6 ēdamkarotes sāls izšķīdina 1 litrā ūdens, silda līdz uzvārās, pievieno8 pil.piparmētru eļļu. Elpo virs tvaikiem 10 – 15 minūtes. 1 ēdamkaroti sodas izšķīdina 1 litrā ūdens, uzvāra, pievieno 2 pil.joda un 6 pil.salvijas eļļas. Inhalācijas ilgums 10 minūtes.
  2. Skalošana. Vienai glāzei silta ūdens pievieno 6 pil.salvijas eļļas, kas iepriekš izšķīdināta karotē piena. Skalot ik pa 3 stundām.

GRIPA

Ja visas pazīmes liecina par gripas sākumu, palīdz karsta vanna. 4 pil.tējas koka eļļas pievienot karstam ūdenim vannā, pēc peldes noslaucīties sausi, uzvilkt vilnas zeķes, ietīties siltā segā un kārtīgi izsvīst.

MUDRAS

Šī mudru grupa palīdzēs pie imunitātes nepietiekamības un spēku zuduma. Obligāts noteikums: tās jāizpilda vienu pēc otras dotajā secībā, vienā seansā. Ticiet un mēģiniet!

TRĪS KOSMOSA KOLONAS

Izpildīšanas metode: Labās rokas vidējo un ceturto pirkstus liek uz kreisās rokas analoģiskiem pirkstiem. Kreisās rokas mazo pirkstiņu liek uz labās rokas vidējā un ceturtā pirkstu pamatnes delnas virspusē, fiksē visu ar labās rokas mazo pirkstiņu. Ar kreisās rokas īkšķi un rādītājpirkstu saspiežam labās rokas rādītājpirksta naga falangu. Rokas turēt brīvi, nesaspringti.

Rekomendācija: izpildot, skats vērsts uz austrumiem; mudru turēt pret ķermeni zonā no atslēgas kaula līdz 2cm zem nabas; ieelpa caur degunu, izelpa caur muti; vizualizācijas krāsa – zaļā.

„UZTUROŠĀ „  MUDRA

Metode: abu roku īkšķi savienoti kopā. Abu roku mazie pirkstiņi savienoti. Abu roku ceturtie pirksti salocīti iekšpusē. Kreisās rokas rādītājpirksts – starp labās rokas vidējā un ceturtā pirksta pamatnēm. Labās rokas vidējais pirksts – uz kreisās rokas rādītājpirksta. Kreisās rokas vidējais pirksts – uz labās rokas vidējā pirksta. Labās rokas rādītājpirksts iztaisnots. Rokas turēt brīvi, nesaspringti. Mudru izpilda guļot, sēžot vai stāvot, ar seju pret austrumiem. Rokas turēt pret ķermeni zonā no atslēgas kaula līdz saules pinumam. Brīva elpošana.

„ENERĢIJAS”   MUDRA

Metode:      Abu roku īkšķu, vidējo un ceturto pirkstu spilventiņi savienoti kopā, pārējie pirksti brīvi iztaisnoti. Mudru izpilda ar abām rokām vienlaicīgi. Rokas turēt brīvi, nesaspringti.

Rekomendācija:  izpildot, skats vērsts uz austrumiem; rokas turēt pret ķermeni zonā no saules pinuma līdz pus augšstilbam; ieelpa caur degunu izelpa caur muti; vizualizācijas krāsas – zaļā, oranžā.

LITOTERAPIJA

Lai uzlabotu imūnsistēmas darbību, jānēsā šādi minerālakmeņi un dārgakmeņi : rubīns dzintars, mēness akmens, baltais kalcedons, ametists, cirkonijs, dimants, sodalīts, lazurīts.

Infekciju slimību laikā un profilaksei der : serdoliks, dzintars, peridots, smaragds, zaļais turmalīns, akvamarīns, lazurīts, silīcija malahīts.

Pie dažāda veida iekaisumiem jānēsā : hematīts, peridots, smaragds, tirkīzs, lazurīts, sodalīts, safīrs, silīcija malahīts, zaļais turmalīns.

FITOTERAPIJA

Lai nostiprinātu imūnsistēmu un novērstu saslimšanu ar gripu vai vienkārši saaukstēšanos, der ieskatīties tautas medicīnas padomu krātuvē.

Lai neslimotu un stiprinātu imūnsistēmu arī ziemā jālieto augļi un dārzeņi (sevišķi – citrusi, sīpoli, ķiploki), pastiprināti daudz vitamīnu, sevišķi C – askorbīnskābi.

Novērots, ka priecīgos, labvēlīgos un asprātīgos cilvēkus saaukstēšanās un vīrusu infekcijas slimības skar krietni retāk nekā mūždien neapmierinātos, īdzīgos un stresā dzīvojošos.

Sociologi izpētījuši, ka eleganti ģērbtai, par sevi pārliecinātai sievietei, ir lielākas iespējas izvairīties no saslimšanas, pat gripas epidēmijas laikā.

  • Samaltus mārrutkus samaisa ar smalko cukuru(1 : 1), noliek siltā vietā uz 12 stundām un laiku pa laikam sakrata; pēc tam nospiež un šķidrumu lieto 1 diennakti, ik stundu iedzerot pa 1 ēdamkarotei.
  • 100 gr alvejas sulas, 500 gr sīki sasmalcinātu grieķu riekstu, 300 gr medus, 3 – 4 citronu sulu rūpīgi samaisa un lieto pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas.
  • Pie peramajām gripas, angīnas vai saaukstēšanās slimību pazīmēm glāzē svaigi izspiestas burkānu sulas iemaisa putriņu, kas iegūta no 3 – 5 ķiploku daiviņām. Dzer pa pusglāzei 3 – 4 reizes dienā 30 – 40 minūtes pirms ēšanas 3 – 5 dienas. Obligāts ir gultas režīms.
  • 100gr selerijas saknes pārgriež 4 daļās, pievieno 3 sasmalcinātus valriekstus ar visu čaulu un 3 nenobriedušas (vasaras) ozolzīles. Pārlej ar 1 l verdoša ūdens un uz nelielas liesmas vāra 20 minūtes. Lieto pa 75 ml 10 minūtes pirms ēšanas.
  • Egļu  zariņus kopā ar skujām sagriež sīkāk, saliek pilnu katlu, pārlej ar ūdeni, uzvāra. Atstāj diennakti ievilkties. Šķidrumu izkāš caur marli vai sietiņu. Izkāsto šķidrumu salej katlā, uzvāra un verdošu salej tīrās pudelēs, kuras tūlīt cieši aizkorķē. Tā iegūst skuju novārījumu, kuru var lietot ilgstoši. Vannā var liet pa 200 – 300 ml. Var dzert pa pusglāzei 2 reizes dienā pirms ēšanas – vislabāk rītos un pusdienās – nebūs jāpērk vitamīni.
  • 1 ēdamkaroti eikalipta lapu drogas aplej ar 1 glāzi spirta un tur 1 nedēļu tumšā, siltā vietā, laiku pa laikam sakratot. Nokāš. Dzer 1 nedēļu pa 25 – 30 pilieniem 1|4 glāzē silta ūdens 4 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas.
  • Izspiež pa 1 glāzei sulas no dzērvenēm, burkāniem, vārītām bietēm. Pievieno 1 glāzi medus un 9 vai 11 daiviņas saspaidītu ķiploku ( putriņu). Visu rūpīgi samaisa. Ļauj ievilkties istabas temperatūrā vismaz 1 diennakti. Pieaugušie lieto pa pusglāzei, bērni ( līdz 6 – 8 g.) pa 1 – 2 ēdamkarotēm  katru rītu tukšā dūšā.  Jādzer vismaz 1 mēnesi, turklāt vasaras vidus, beigas ir pēdējais laiks, lai to darītu, jo pavisam drīz dārzeņos vairs nebūs pietiekami daudz enerģētiskā spēka, vitamīnu u. c. Tas ir lielisks līdzeklis imunitātes un visa organisma nostiprināšanai – rudenī un ziemā nedraudēs gripa un saaukstēšanās slimības.
  • Lai neslimotu jādzer ļoti daudz raspodiņu tējas – tā ir lielisks asinstīrītājs, uzlabo visa organisma darbību, garantē ilgu mūžu, kā arī neļauj saslimt ar vēzi.

Ja tomēr gripa ir sākusies –

  • Sarīvē nelielu sīpolu, liek uz dubulti salocītas marles. Šādu kompresi 10 minūtes uz deguna sānu virsmas, kura pirms tam noziesta ar eļļu.
  • Pie pēdām pieliek sinepju plāksterus un kājās uzvelk vilnas zeķes – tur tik ilgi, cik vien iespējams.
  • Katru rītu iedzer 3 – 5 pilienus vērmeļu tinktūras.
  • Dzer pa pusglāzei 3 reizes dienā pirms ēšanas liepziedu tēju ( 1 tējkarotei drogas uzlej glāzi verdoša ūdens, ļauj 30 – 40 minūtes ievilkties, ietinot trauku dvielī ; var izmantot arī termosu).

Saslimšanas ar ANGĪNU gadījumā –

  • Košļā svaigus egļu sveķus – angīna pazudīs pēc vienas diennakts.
  • Pa 1 ēdamkarotei sāls, sodas, 20 pilieni joda uz glāzi ūdens – skalo kaklu.
  • Ar ūdensslēpju sulu paskalo kaklu – pēc 5 minūtēm sāpes pāriet.
  • Jāēd skābi augļi, var pakošļāt pelašķi
  • smērē mandeles ar dižegļu eļļu – angīna pāriet pat 1 dienas laikā
  • no rītiem dzer sūkalas (biezpiena sulu )
  • pēc katras ēšanas reizes košļā propolisu – pāriet 2 dienās
  • elpo karsta ūdens tvaikus, kur vārījušies kartupeļi ar mizu
  • samaisa sīki sagrieztus sīpolus ar medu, ļauj ievilkties, nokāš, lieto 3 reizes dienā pa tējkarotei.
  • Alvejas sulu sajauc ar medu 1 :3 , triepj uz mandelēm; dzer svaigu sīpolu sulu 3 – 4 reizes dienā pa tējkarotei; dzer sarkano biešu sulu ar ābolu etiķi.
  • Hroniskas angīnas ārstēšanai iesaka dzert rudzupuķu ziedu uzlējumu – ēdamkaroti drogas aplej ar glāzi verdoša ūdens.
  • Kad iekaisušas mandeles, mutes un smaganu gļotāda, var lietot salvijas uzlējumu : 4 tējkarotes sasmalcinātas drogas aplej ar 2 glāzēm vāroša ūdens, 30 minūtes ļauj ievilkties, tad var lietot.

Kakla skalošanai izmanto:

  • skalojamo ūdeni var pagatavot, ņemot vienādās daļās struteņu un kumelīšu drogu
  • ēdamkaroti kliņģerīšu ziedu drogas apliet ar glāzi vāroša ūdens
  • ņem ar ūdeni atšķaidītu aroniju sulu
  • 1 glāzi sarīvētu biešu apliet ar ēdamkaroti etiķa, ļauj nostāvēties, nospiež un skalo (1 – 2 ēdamkarotes maisījuma var arī norīt.) Ar šādu vienkāršu līdzekli var izārstēt pat hronisku angīnu.

KONCENTRĀCIJA UZ SKAITĻU RINDĀM

Angīna – 1851432, 1999999

Hroniskais tonzilīts – 35184321

Alerģiskais laringīts – 18543218, 58143214

Gripa – 4814212

Herpes infekcija – 2312489

Akūtās respiratoriskās saslimšanas – 48145488

Ļaundabīgie audzēji (vēzis) – 8214351

Parotīts (cūciņas) – 3218421

AIDS – 5148555

Ērču encefalīts – 7891010

AUTOIMŪNĀS SASLIMŠANAS

Par autoimūnām slimībām sauc saslimšanas, kad organisms izstrādā antivielas pret savu imūnsistēmu. Pie ATS slimībām pieskaita – HIV, hepatītu B, Rota vīrusu, vējbakas, pneimokoku, gripu, Sibīrijas mēri, sarkano vilkēdi, autismu, izkaisīto sklerozi, cukura diabētu, autoimūno artrītu u.c. Pastāv dažādi uzskati par to, kas izsauc infekciju. Pēc pēdējo gadu pētījumu rezultātiem viens no infekcijas izraisītājiem ir – potes. Vakcīnu iespēja izsaukt ATS ir pierādīta gan eksperimentāli, gan arī klīniskajos pētījumos. Pēc doktora Džona B. Klassena pētījumiem un dokumentālas liecības, piem. Jaunzēlandē  pēc potēm pret hepatītu B, cukura diabēta slimnieku skaits palielinājies par 60 %, bet ASV katru gadu jaunu diabētiķu skaits palielinās par 10 000, kas izsaukts vakcināciju rezultātā.

Pēdējos gados pasaulē krasi palielinājies to bērnu skaits, kas slimo ar autismu. Pēc ASV ārstu un zinātnieku eksperimentāliem un klīniskiem pētījumu rezultātiem, krasais autisma saslimšanu  skaita pieaugums saistīts ar bērnu potēm un tieši ar MMR vakcīnu, un it īpaši ar timerosala – dzīvsudraba koncentrāta iedarbību uz imūnsistēmu. Tāpat pēc nopietnām slimnieku pārbaudēm konstatēts, ka pēc vakcīnām pret hepatītu B, palielinājies saslimšanu skaits ar ATS, tai skaitā ar sarkano vilkēdi, vairogdziedzeru iekaisumu, konstatētas izmaiņas asins sastāvā. Zīmīgi, ka kopš Lielbritānijā sāka izmantot šo vakcīnu, sācies saslimšanas ar autismu krass kāpums. Pat pēc tam, kad autisms tiks atzīts par patiešām komplikācijām pēc vakcīnām MMR, DPT tas paliks  kā tikpat nenoteikta diagnoze, kā „encefalopātija”. Autisma ārstēšanā svarīgu vietu ieņem homeopātija. Pasaulē fiksēti nedaudzi pilnīgas autisma izdziedināšanas gadījumi, pateicoties šai metodei un ieinteresēto skaits arvien pieaug. Un tas jau ir nopietns solis t.s. „neārstējamo” slimību ārstēšanā. Pie tādām pieskaita arī ļaundabīgos audzējus jeb vēzi.

VĒLREIZ PAR VĒZI

Lai nesaslimtu ar vēzi, uzturā ieteicams ievērot šādas proporcijas:

  • 60 % ogļhidrātu – putraimi, maize, makaroni, pupiņas, dārzeņi, augļi.
  • 30 % tauku – laši, sardīnes, tuncis, foreles, kaņepju un olīvu eļļa, mājputnu gaļa;
  • 10 % olbaltumvielas – liesa gaļa, zivis, mājputni, liesi piena produkti, olas, lēcas.

Tautas dziednieki jau gadsimtiem ilgi izmanto plankumaino  suņstobri, zinot tā iedarbību uz ļaundabīgo audzēju. Plankumainā suņstobra  tinktūras lietošanas metodi Bībelē ir aprakstījis ķēniņš Dāvids. Daudzās valstīs to lieto zinātniskajā medicīnā kā vēža likvidēšanas un profilakses līdzekli. Suņstobrs ir vienīgais augs, kurš vēža slimniekiem mazina sāpes. Pie suņstobra tinktūras organisms ir jāpieradina pakāpeniski, lielākā deva katram ir ļoti individuāla. Tā svaigo sulu nedrīkst lietot vairāk par 1 – 2 pilieniem ar ūdeni. Veselās šūnas pie suņstobra tinktūras pamazām pierod, bet slimās iet bojā. Suņstobrs stiprina imunitāti, tā tinktūru lieto pret dažādas lokalizācijas audzējiem: asins, limfas, ādas, kuņģa, aknu, zarnu trakta, barības vada, krūšu u.c. Tā palīdz arī pret nervozitāti, bailēm no vientulības, aknu slimībām, acu iekaisumiem, asiņojošām brūcēm un citām kaitēm. Zūd tieksme pēc alkohola un smēķēšanas. Bet šis dziedināšanas ceļš katram jānoiet patstāvīgi.

BARĪBAS VADA VĒZIS. Palīdz ķiploku sula. Tā jālieto, devu pakāpeniski palielinot: 1 nedēļu lietot no 10 – 20 pilieniem, otro nedēļu no 20 – 30 pilieniem; trešā nedēļā no30 pilieniem, līdz 3 nedēļu laikā devu palielina līdz 1 ēdamkarotei. Pēc 3 mēnešu lietošanas devu pakāpeniski tādā pašā veidā samazina līdz 10 pilieniem dienā. Sākumā var sāpēt galva, parādīties vājuma sajūta, bet pēc 2 – 3 nedēļām šīs parādības izzūd.

Uzmanību!!! Pēc ķiploku sulas iedzeršanas tūlīt jāizdzer 100 ml ceļmallapu sulas, bet pēc 30 minūtēm jāapēd 1 ēdamkaroti medus. Pēc ķiploku sulas lietošanas pārtraukšanas, ceļmallapu sula vēl jālieto 1 gadu pa 1 ēdamkarotei 4 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas. Ziemai ceļmallapas var sagatavot pēc tāda paša principa, kā iesāla dilles. Tikai pirms lietošanas tās vajag 1 – 1,5 stundu mērcēt aukstā ūdenī un izmantot nevis sulu, bet māla bļodiņā ar koka karoti ceļmallapas saberzt tik daudz, lai iznāk 1 ēdamkarote.

VĒŽA PROFILAKSEI JĀLIETO

Ziedkāposti  – piemīt izteikta pretvēža iedarbība. Pustasē svaigu ziedkāpostu ir 36 mg antioksidanta – C vitamīna.

Brokoļi arī mazina risku saslimt ar krūts vēzi.

Apelsīni un citi citrusaugi ir bagāti ar C vitamīnu. Ieteicams katru dienu apēst vienu apelsīnu.

Pupiņas ir labs celulozes un saponīnu avots. Kombinējot ar makaroniem vai rīsiem, pupiņas lieliski aizstāj treknu gaļu un ir labs olbaltumvielu aizstājējs.

Spināti nodrošina organismu ar beta karotīnu, dabisko pigmentu, kurš tiek pārstrādāts A vitamīnā. Karotīnu satur arī aprikozes un citi oranžie augļi. Beta karotīns palīdz novērst plaušu vēzi.

Zivis ir olbaltumvielu un omega – 3 taukskābju avots. Ieteicams apēst pa 150 – 200 gr ceptu vai tvaikotu zivju.

Saulespuķu sēklās ir daudz antioksidanta E vitamīna. Pēc pētījumu datiem, pat sievietēm ar iedzimtu noslieci uz krūts vēzi, tās palīdzēs izsargāties no šīs kaites. Pustase sēklu nodrošina ar nepieciešamo E vitamīna daudzumu.

BURAMVĀRDI

Kakla un mandeļu sāpēs : Visas mandeles Dievs Kungs sasit pie ārīgā Kristus staba. Pie Jēzus vārda es lūdzu un saku ar 5 Jēzus dziedināšanas  zieģeles Āmeniem. Aaa aaa aaa.  (Pie kakla 3 reizes jārunā).

***

Mandeles, mandeles, visas mandeles. Dievs kungs, saisti pie garīga krusta staba. Piesien, piesien. Visas mandeles, izdilstiet kā vecs mēnesis, sakalstiet kā vecas purva niedras. (jāsaka 9 reizes). Āmen. Dievs augstais, stāvi man klāt.(3 reizes jāsaka).

***

Trīs reizes iekš zeļļa, trīs no zeļļa, kas tur dzīvo, tam vajag sprāgt, tam, kas nekāda note iekš D.T.D.D. un svētā gara. Āmen.

 

VISAM ORGANISMAM

Uzliek plaukstas uz nabas un, maigi spiežot, masē pulksteņrādītāju kustības virzienā. Vienlaikus runā šādus dziedinošus vārdus:

„Es saucu koku, uguni, un zemi, metālu, un ūdeni – cel strāvas serdē, cel! Es saucu dzelteno, un zaļo, balto, un sarkano, un melno – cel varavīksni, cel! Es saucu vēju, siltumu un mitrumu kā sausumu, tā aukstumu – cel strāvas serdē, cel! Griežas ass, zemes sāls. Mierā liec, neaiztiec!”

Zīm. 1

Zīm. 1

Zīm. 2

Zīm. 2

Zīm. 3

Zīm. 3

About SANDRA BALODE

bioenerģētiķe. jogas pasniedzēja. publiciste. E-pasts: sabalo@inbox.lv Tālrunis +371 25917215
This entry was posted in Dziedināšana, Mudras, Veselība and tagged , , , , , , , , , , , , , , , , . Bookmark the permalink.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s