ES – MIKROKOSMOSS

„Zini, ka esi citāda pasaule miniatūrā, un ka tevī ir Saule, Mēness un visas zvaigznes”. Origēns

Jēdziens „mikrokosmos” mūsu apziņā nācis no antīkās filozofijas, un šis vārds veidots no diviem grieķu vārdiem – mikros – mazs, un kosmos – pasaule, kārtība, Visums.

Tagad ir pienācis brīnumains laiks, kad sāk atklāties viss līdz šim slēptais, un ikvienam, kurš meklē atbildes uz mūžseniem jautājumiem, ir iespēja ieraudzīt sevi kā „visumu” starp Visumiem. Pēdējo 2-3 gadsimtu laikā astronomi spējuši atklāt un pierādīt jēdzienu „Kosmoss” un „kārtība” identitāti. Ar noteiktu ātrumu pa savām trajektorijām virzās visi kosmiskie ķermeņi: planētas apkārt planetārajai Saulei, galaktikas – attiecīgi galaktiskajai Saulei, katrs Visums – attiecīgi visuma Saulei. XX gadsimta sākumā fiziķi attēloja šo Kosmosa struktūru miniatūrā kā vienkāršāko atoma modeli: elektrons riņķo ap kodolu un ap savu asi. Milzīgs daudzums Visumu orientēti uz mūsu Universuma četriem spārniem spirāļu veidā, līdzīgi DNS. Visi Universumi savā kosmiskajā kustībā tiecas uz Pirmssākumu, no kura tie radušies. Pats brīnumainākais ir tas, ka visa šī daudzveidīgā kosmiskā ģimene dzīvo Vienotās Kosmiskās Sirds, Pirmssākuma ritmā. Bet ritms – tā jau ir skaņa, pulss, elpa, kārtība – Vienotā Kosmosa vienota dzīve. Pulss, elpa, visu orgānu un šūnu saskaņota darbība – tas ir arī cilvēka organisma mikrokosmosa raksturojums. Tādā veidā, cilvēks vienlaicīgi ir arī makrokosmoss ķermeņa atomiem, molekulām, visām šūnām. Un tie tāpat darbojas pēc noteiktiem vienotības un attīstības likumiem un pakļaujas cilvēka sirds un prāta komandām. Vienotā Dzīve pauž sevi it visā.

CILVĒKS VIENO PASAULES

Kristiešu pasaules uztverē Dieva radītā pasaule sastāv no divām daļām: garīgās un materiālās. Šīs pasaules ir bezgalīgi atšķirīgas viena no otras, un tieši cilvēks ie starpnieks starp tām, viņā pastāv līdzās divas esības puses – garīgā un materiālā. Matērija ar cilvēka palīdzību var attīrīties, atjaunoties, tā var tikt apgarota, ja viņš dzīvo apzināti. Cilvēks ir tas, uz kā turas vienota milzīga pasaule, ja viņš saprot savas sūtības nozīmi. Apustulis Pāvils savā vēstulēs korintiešiem cilvēku salīdzina ar Dieva templi: „Jo jūs esat dzīvā Dieva nams, kā Dievs ir sacījis” (2. Vēst. 6:16);  „Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis, kas ir jūsos un ko jūs esat saņēmuši no Dieva?” (1. Vēst. 6:19). Tādā veidā kristiešu mācība pasludina cilvēku par savienojošo posmu starp redzamo un neredzamo, par Dievam līdzīgu būtni, kas vieno visus esības plānus. Cilvēka struktūra ieplūst Visumā un ietver sevī visus tā elementus. Austrumu mācības tūkstošiem gadu glabāja zināšanas par Kosmosa un cilvēka smalko enerģiju uzbūvi. Tās ir zināšanas par dažādiem enerģijas veidiem, par to mijiedarbības un kopsakarību likumiem. Visuma struktūra tika aprakstīti septiņi sākumi, vai septiņi Esības plāni. Cilvēka, kā Kosmosa līdzības, struktūrā, eksistēja septiņi ķermeņi, vai septiņi vibrāciju līmeņi, enerģētisko centru sistēma, kuri sadala enerģiju, kanālu sistēmas, kas nodrošina fiziskā ķermeņa dzīvotspēju un veselību. Šī sistēma ir mainījusies ar jaunās Manvantaras iestāšanos. Kosmoss un cilvēks kļuvuši citādi. Notiek fiziskā un smalkā Esības plānu apvienošanās, dzimst Jaunā Vienotā Pasaule. Pēc Dieva gribas Radība atkal atgriežas Pirmssākumā, Vienotā Dzīvē. Cilvēkam dzīves enerģijas avots ir dvēsele un sirds, līdzīgi dažāda līmeņa Saulēm Kosmosā, kuras apgādā savas kosmiskās sistēmas ar Gaismu, siltumu un evolūcijas dzīvības kodiem. Tūkstošiem gadus ir formējusies astroloģiskā medicīna, kas apraksta cilvēka orgānu saikni ar planētām un citiem kosmiskiem objektiem.

FIZISKAIS VAKUUMS – IESPĒJU PLĀNS

Mūsdienu zinātne pēdējos simts gadus cītīgi cenšas pierādīt Kosmosa un cilvēka saikni, pamatojoties uz Vienotā lauka teoriju. Nils Bors tālredzīgi rakstīja: „Nākotnes fizikai ir jāietver sevī apziņa”. Agrāk uz Krētas kultūras svētajiem traukiem Visuma dzīvības enerģija tika attēlota kā spirāle, kas iegriežas bezgalībā. Jau tad cilvēki intuitīvi saprata, Universuma dzīves pamatā ir rotējoša kustība, tas, ko zinātnieki šodien sauc par torsionu lauku. Torsionu lauku teorijas oficiālais dzimšanas datums ir 1988. gads, kad tika noformulēts fiziskais pamata  princips, uz kura balstās šī zinātne. Divi zinātnieki – fiziķi G. I. Šipovs un A. E. Akimovs atzīti par autoriem teorijai par torsionu (informācijas) laukiem, kuri eksistē fiziskajā vakuumā. Jēdziens „fiziskais vakuums” radās gadsimta sākumā, pamatojoties uz atklājumiem teorētiskajā fizikā, kad radās vienota lauka relativitātes un kvantu teorija. Pamatojoties uz jauno teoriju, pasaule izskatās šādi: Jebkura veida matērija, viss, ko mēs vērojam sev apkārt, un mēs paši – viss ir radies no fiziskā vakuuma. Vakuums, pēc G. Šipova un A. Akimova teorijas, ietver sevī Plānu, iespējamās, pirms-matērijas matrici, un šis Plāns ir Absolūtā Saprāta, Dieva radīts.

REALITĀTES LĪMEŅI

Mūsdienu rietumu zinātne pēta četrus realitātes līmeņus no septiņiem zināmiem austrumu mācībās: cietos ķermeņus, šķidrumus, gāzes un plazmu, to īpašības un pielietojuma iespējas. Mūsdienu fizikas avangards pēta piekto realitātes līmeni – teoriju par elementārdaļiņām, kuras rodas no vakuuma, no absolūtās nulles. Sestais līmenis, pēc G. Šipova un A. Akimova teorijas ir informācijas lauku līmenis, sākotnējo torsionu lauku, kuri spēj pārnest informāciju, rotējot. Augstākais Saprāts tos izmanto, lai piepildītu vakuumu ar informāciju, sūta tam konkrētu uzdevumu. Šie informācijas lauki ir fiziskā Visuma formēšanas un pārvaldīšanas pamats. Septītais līmenis ir absolūtā Nekas līmenis, tā ir Ideju Pasaule, Visumu Radītāju Doma. Galvenais, pats svarīgākais cilvēcei secinājums no jaunās fiziskā vakuuma un torsionu lauku teorijas: apziņa, informācija ir Visuma un visas cilvēka pasaules daļa un radošais spēks; matērija un apziņa caurstrāvo viena otru un ir nedalāmas. Atcerēsimies kristiešu postulātu: Dievs, Svētais Gars un cilvēks ir vienoti un nedalāmi. Mikrokosmoss un Makrokosmoss ir vienoti savā daudzveidībā. Viss visā – tas ir hologrammas princips, un tāpēc cilvēku  pasaules un  ķermeņi ir kopīgās visuma hologrammas piederums. No šejienes ir neizbēgams secinājums: atbildība par bezgalīgā Kosmosa likteni gulstas uz ikvienu Visuma iedzīvotāju. Cilvēka apziņa ir Visuma Apziņas fragments. „Lai iegūtu spēku, nākas ievērot vispasaules Spēku Likumu un apzināties, ka tie ir mūsu”, teicis Rabindranats Tagore.

KAS IR PRIMĀRS

Daudzu gadsimtu ilgais strīds starp ideālistiem un materiālistiem par to, kas ir primārs – Apziņa vai Matērija, atrisinājās negaidīti un vienkārši: Apziņa un Matērija ir nedalāmas! Apziņa, no fiziskā viedokļa, ir īpaša Matērijas forma. Tagad zinātnē parādījies oficiāli atzīts termins – „psihofizika”. Tas ietver sevī priekšstatu par to, ka izmaiņas reālajā pasaulē reda apziņa, noosfēra – pēc V.Vernadska apzīmējuma. Pirms līdz šīm zināšanām nonāca rietumu zinātne, tās cilvēcei tika dotas reliģijas veidā, kā kosmiskās ētikas Likumi: kādai jābūt cilvēka attieksmei pret sevi un apkārtējiem, kā nosargāt pasauli, kurā mīt vienotā cilvēce. Visas reliģijas nāk no Vienota Pirmssākuma, Radītāja Augstākās Apziņas. Visu rada Dievišķā Apziņa, un cilvēks kā mikrokosmoss ar šo Plānu ir saistīts ar kosmiskajiem likumiem. Katra cilvēka rīcība, visas domas un jūtas tiek fiksētas Kosmosa un planētas Vienotā Apziņas Laukā, jo viss ir saistīts ar visu energoinformatīvajā līmenī. No cilvēka apziņas stāvokļa, no viņa pasaules uztveres ir atkarīgs miers visās Pasaulēs, harmonija uz šīs planētas, Vienotās Dzīves evolūcija, visu enerģētisko struktūru attīstība un pilnveidošanās – arī cilvēka smalko ķermeņu, kuri atrodas daudzās dimensijās un realitātēs, saistītiem ar visiem apziņas punktiem Kosmosā. Pats jēdziens „cilvēks” ir tik daudzpusīgs, ka bez patiesām zināšanām neizdosies aptvert visas šī jēdziena dimensijas, ko viņā ielikuši Radītāji. Cilvēks, viņa dvēsele un saprāts spēlē milzīgu lomu visos Kosmosa uzbūves procesos, tā dzīvības uzturēšanā, tā potenciāla uzkrāšanā un pavairošanā, kuru cilvēkam pastāvīgi dod viņa Radītāji. Cilvēks – ir Stars, kas vieno fizisko un Smalkās pasaules, viņš ir spēks, kurš realizē Radītāja ieceres visās Pasaulēs. Šajā laikā ikviens cilvēks ir ieslēgts procesā – notiek atgriešanās pie dievišķuma, kas ielikts viņā jau sākotnēji. Un ikvienam ir izvēle: dzīvot zināšanu gaismā un kalpot Gaismai vai izvēlēties gara tumsību.

DZĪVES JAUNĀ MATRICE

Augstākos Esības plānos ir radīta un pamazām sāk darboties jauna Dzīves Gaismas Matrice.  Atklājas Jauna Dzīve. Visas Saules ir atjaunotas, un to jaunā Gaisma iekļūst katrā dvēselē, Kosmosā un uz Zemes, kas ir centrs Lielajam Eksperimentam Smalko un fiziskās pasauļu apvienošanā. Gaisma sastāv no mazām sfērām, kā no šūnām, tās ir dzīvas, daudzkrāsainas, katrā sfērā atrodas Kods attīstībai, pilnveidošanai, vai postošs un nāvējošs tam, kas neatbilst patiesai Gaismai. Gaismā ieliktas Dieva – Radītāja, Svētā Gara, Gaismas Eņģeļa daļiņas, kā arī tikumi, kas ir visiem kopīgi. Tagad viss Kosmoss un katra cilvēka mikrokosmos mainās jaunās Gaismas iedarbībā. Planēta, mainoties, atbild uz jaunajām enerģijām ar dabas stihiju un tehnogēnām kataklizmām. Tas, kas notiek ar planētu, notiek arī ar katru dzīvu būtni uz tās. Ar slimībām un emocionālu nelīdzsvarotību uz izmaiņām reaģē cilvēku ķermeņi, ja cilvēks šo laiku pārdzīvo neapzināti, nenoskaņojoties uz augstākām enerģijām. Mūsu Visuma visas planētas un cilvēka ķermeņi radīti no četru stihiju enerģijām: uguns, ūdens, gaisa un zemes. Šodien šie radošie spēki, atjaunoti ar Kosmosa Jauno Sauļu Gaismu, atbrīvo visu, kas atrodas uz planētas, no enerģijām, kas savu lomu izpildījušas un neatbilst Gaismas jaunajām vibrācijām. Cilvēka ķermenis, kurā arī darbojas stihijas, tāpat paātrināti attīrās un pārmainās. Tas ļauj cilvēkiem uzņemt harmonijas un gaismas enerģijas, iegūt gudrību un paust garīgumu. Jaunā Gaisma ir noenkurota cilvēku dvēselēs, un nepieciešams to apzināti izpaust labos darbos un daiļrades jaunās formās, dot citiem, lai tā vairotos. Planēta un Kosmoss gaida atjaunoto cilvēku, kura mikrokosmos ir tīrs un caurspīdīgs, kurā nav maldu un aizspriedumu, un, pats galvenais, nav atstumtības un izolētības principu.

HERMESA TRISMEGISTA LIKUMI

Kosmosa saikne ar cilvēku atspoguļota septiņos kosmiskos likumos, kurus noformulējis dažas tūkstošgades līdz Kristus piedzimšanai ēģiptiešu gudrais Hermess Trismegists, cilvēks, kurš bija sasniedzis garīgās iniciācijas augstākos līmeņus. Viņš atstāja 3000 sējumu, kuri tika atrasti Ozimendija kapeņu bibliotēkā, virs kuru ieejas bija iegravēti vārdi: „Zāles dvēselei”. Šie kosmiskie likumi ir interesanti, jo tiem piemīt universāls raksturs, un daudzi no tiem, noformulēti dažus tūkstošus gadu atpakaļ, ir mūsdienu zinātnes pierādīti.

PIRMAIS LIKUMS: „Viss ir prāts”. Absolūts – tā ir realitāte, kura ietver sevī visu, kas ir, bija un būs. Šī realitāte ir mūžīga, bezgalīga un izpauž sevi kā saprāts, kā enerģija un kā matērija. Tas nozīmē, ka Visuma Saprātam piemīt enerģija, kuru parasti dēvē par Svēto Garu. Matērija tiek postulēta kā Visuma Saprāta izteiksme. To pierādījusi mūsdienu teprija par informācijas lauku un fizisko vakuumu.

OTRAIS LIKUMS atspoguļo Makrokosmosa un Mikrokosmosa analoģijas vai atbilstības principu. Tas nosaka: „Kas augšā, tas arī apakšā, kas apakšā, tas arī augšā”. Tas nozīmē, ka noteikta pilnīga līdzība starp Kosmosu un mikrokosmosu. Likuma pamatā ir atoma uzbūves kvantu teorija.

TREŠAIS LIKUMS – vibrāciju princips: „Viss vibrē, viss izstaro”. Visi cilvēka ķermeņi  – tie ir dažādi vibrācijas līmeņi, un katrs līmenis mijiedarbojas ar attiecīgo vibrāciju līmeni Visumā. Mūsdienu elektromagnētisko izstarojumu skala ietver sevī visas dzīvības signālu izpausmes – gaismas intensitāti, krāsu diapazonus, skaņas izteiksmes, spēku mijiedarbību un citas.

CETURTAIS LIKUMS atspoguļo polaritātes principu, kurš izpaužas visās dabas un dzīves sfērās. Siltums un aukstums, gaisma un tumsa, dzimšana un nāve, sieviete un vīrietis. Katrā polā atrodas tā neizteiktais un slēptais pretpols, un tas atspoguļots monādes zīmējumā – IŅ-JAN.

PIEKTAIS LIKUMS – ritma likums. Ritms, periodiskums, dzīves intensitātes augšupejas un lejupslīdes izpaužas planētas un Kosmosa dzīvē, cilvēka emocionālajā un prāta darbībā. Mūsdienu zinātņu bioritmoloģijas un ģeoritmoloģijas pamatā ir likta Saules aktivitāte.

SESTAIS LIKUMS – cēloņu un seku likums. Katram cēlonim ir savas sekas, katrām sekām ir savs cēlonis. Visspilgtāk Likums pauž sevi cilvēku attiecībās: ko izstarojam – to arī saņemam. Tas ir Karmas Likums – informācija, kuru cilvēks atstājis pagājušajās dzīvēs, obligāti atgriezīsies pie viņa situāciju un emocionālo stāvokļu veidā.

SEPTĪTAIS LIKUMS atspoguļo divējādības principu, aktīvo (vīrišķo) un pasīvo (sievišķo) sākumus it visā. Organismā tas parādās kā divu enerģiju eksistence: „JAN” vīrišķā, realizējošā darbības procesus, un „IŅ” sievišķā, kura realizē bremzēšanas procesus.

No šiem sensenajiem Trismegista principiem izriet ļoti svarīgs secinājums: cilvēka struktūras izzināšanai mūsdienu zinātnei ir jāpāriet jaunā domāšanas līmenī – visus procesus, kuri notiek cilvēka organismā ir jāapskata no kvantu fizikas, no starojuma teorijas pozīcijas, kam pamatā ir visa mijiedarbība un cēloņu – seku likums Universumā.

About SANDRA BALODE

bioenerģētiķe. jogas pasniedzēja. publiciste. E-pasts: sabalo@inbox.lv Tālrunis +371 25917215
This entry was posted in Garīga izaugsme and tagged , , . Bookmark the permalink.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s